| 1.a | |
| 1.b | |
| 1.c | |
| 1.d | |
| 2.a | Inga Pīpe |
| 2.b | Marita Buškova |
| 2.c | Laura Pumpure, Anita Brigmane |
| 2.d | Eva Sokolova, |
| 3.a | Natālija Mislēviča |
| 3.b | Irina Jefremova |
| 3.c | |
| 3.d | Gunita Aizupiete, Alda Bula |
| 4.a | |
| 4.b | |
| 4.c | |
| 4.d | |
| 5.a | Zanda Freija |
| 5.b | Grineta Litovniece |
| 5.c | Guna Mikulskaite |
| 5.d | Dace Ametere, Ludmila Doroņina |
| 6.a | Sandra Kontene |
| 6.b | Laura Ērgle |
| 6.c | Jānis Juzovs |
| 7.a | Sarmīte Radziņa – Paulovska, Kristaps Pumpurs |
| 7.b | Santa Pērkone |
| 7.c | Iveta Grūba |
| 7.d | Alda Šeļegovska, Haralds Puriņš |
| 8.a | Inga Čekša-Ratniece |
| 8.b | Ivita Melgaile |
| 8.c | Kristīna Millere, Oskars Millers |
| 9.a | Inese Adijāne |
| 9.b | Solvita Āre |
| 9.c | Dita Grigore |
| 10.a | |
| 10.b | |
| 11.a | Ivaise Šīra, Everts Grants |
| 11.b | Mairita Klieče |
| 12.a | Iveta Brūzīte |
| 12.b | Vija Šaicāne |
Audzināšanas darbs
Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts cilvēka darbības process, kas virzīts uz sociālās kultūras pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzei, uz jaunās paaudzes vērtīborientāciju un pašregulācijas veidošanu un garīguma izkopšanu. Skolēni jāsagatavo dzīvei Eiropā un pasaulē, saglabājot savu kultūras identitāti. Bez zināšanu uzkrāšanas, būtiski ir iemācīt jauno cilvēku integrēties sabiedrībā un nostiprināt pozitīvu attieksmi pret savu valsti un dzīves pamatvērtībām. Audzināšanas procesā veidojas un attīstās personības attieksme pret cilvēku, darbu, kultūras vērtībām, dabu, sabiedrību, valsti. Tas nodrošina iespēju kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, pašiem noteikt savu dzīvi, rīcību un būt atbildīgiem par to.
Personība var veidoties tikai mijiedarbībā ar pedagogu – autoritāti, kurš iemantojis cieņu un uzticību. Viņš sadarbībā ar skolēnu vecākiem, skolas pedagogiem, skolas atbalsta personālu un valsts institūcijām risina ar skolēnu personības veidošanu un attīstību saistītus jautājumus, vienlaicīgi rūpējoties par pedagoģiski un psiholoģiski labvēlīgu klases vidi un saliedētu klases kolektīvu. Tādēļ pedagogam ir jāapzinās atbildība par savu uzdevumu, savstarpējo attiecību un savas personības pilnveidošanu, kā arī gatavību uzturēt nepārtrauktu dialogu ar skolēniem.
Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas audzināšanas darba mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei.
Audzināšanas darbs balstās uz šādiem principiem
- Sadarbība – audzināšanas jautājumu risināšanā iesaistās visas ieinteresētās puses: pedagogi un izglītības darbinieki, skolēni, vecāki un ģimene, valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, sabiedrība;
- Sistēmiskums – nodrošināta audzināšanas darba sistēma un attīstība;
- Nepārtrauktība un pēctecība audzināšanas darba īstenošanā un mērķu sasniegšanā;
- Ilgtspēja – izglītības lēmumu pamatotība un līdzsvarota attīstība;
- Vienotība un veselums – audzināšanas darbība ir īstenojama vienotā izglītības procesā;
- Atvērtība informācijai un dialogam, sadarbībai, inovācijām.
Galvenie uzdevumi
- Pēctecīga un mērķtiecīga audzināšanas darba īstenošana izglītības iestādē;
- Atbalsts klašu audzinātājiem un pedagogiem;
- Attīstīt un meklēt jaunas darba formas sadarbībai ar skolēnu ģimenēm;
- Veicināt audzināšanas darbā iesaistīto institūciju sadarbību.
Ņemot vērā skolēnu vajadzības un valsts izvirzītās prioritātes, klases audzinātājs izstrādā savu audzināšanas darbības plānu, kurā ietver:
- klases stundas,
- skolēnu izpēti,
- sadarbību ar skolēnu vecākiem,
- ārpusstundu aktivitātes,
- individuālo sadarbību ar skolēnu,
- sadarbību ar mācību priekšmetu skolotājiem,
- sadarbību ar interešu izglītības skolotājiem.
Audzināšanas darba prioritātes
- /2024.m.g. – Izglītojamo izpratne par piederību Latvijas valstij, audzinot cieņu pret valsts nacionālajām vērtībām un kultūru.
- /2025.m.g. – Psiholoģiski labvēlīgas un fiziski drošas vides nodrošināšana izglītības iestādē, īstenojot pozitīvu sadarbības vidi visos līmeņos: izglītojamais-pedagogs-vecāks- administrācija.
- /2026.m.g. – Kvalitatīvas mācību un materiālās bāzes veidošana un saglabāšana izglītojamo garīgo, radošo un fizisko spēju attīstībai, nostiprinot fiziski un emocionāli drošu, iekļaujošu un uz sadarbību vērstu izglītības vidi.
Sasniedzamais rezultāts: vispusīgi attīstīta personība, kura mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots.
Audzināšanas darba dokumenti:
https://jvg.edu.lv/media/131293/ikvd_-audzinasanas_darba_planosana_ozols_15_05_2020.pdf
Izglītības likums;
Bērnu tiesību aizsardzības likums;
ANO Konvencija par bērnu tiesībām;
Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumi Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos;
Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr.89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi;
IZM „Ieteikumi kārtības, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, piemērošanai. (www.izm.gov.lv)
SAISTOŠI
Veselības ministrija kopā ar ekspertiem izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām. Filma skaidro atkarību raisošo vielu būtību un to, kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām.
Mācību filma radīta, lai sekmētu pusaudža kritisko domāšanu un problēmsituāciju risināšanu dažādās pusaudzim atpazīstamās dzīves situācijās un rosinātu pieņemt savai veselībai un drošībai labvēlīgus lēmumus. Mācību filmu veido divas epizodes. Pirmajā epizodē “Vielas un atkarības” narkoloģe Inga Landsmane sniedz skaidrojumus par populārāko narkotisko vielu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, psihisko stāvokli, uzvedību, atkarību veidošanās mehānismiem un lietošanas sekām. Otrajā epizodē “Kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām” psihoterapeits Artūrs Miksons analizē atkarību mehānismu, to, ko cilvēki meklē narkotikās un sniedz padomus, kā jaunietim pateikt “nē” narkotisko vielu lietošanai, nekļūstot apsmietam un atraidītam. Filma sniedz informāciju arī par to, kur meklēt palīdzību un atbalstu atkarību jautājumos.
Lai arī mācību filmas primārā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 13-18 gadiem, tomēr tā ir arī kā atbalsta materiāls vecākiem un pedagogiem darbā ar pusaudžiem. Katras epizodes beigās iekļauti diskusiju veicinoši jautājumi. Pārrunājot tos, pusaudži var modelēt situācijas, kurās, pamatojoties uz filmas saturu, tiek piedāvāts iedomāties sevi kādā filmas epizodē, iejusties dažādās situācijās, tādējādi veicinot empātiju un ļaujot detalizētāk veidot izpratni par filmā iesaistīto varoņu rīcības motīviem, prognozēt rīcības sekas. Tas palīdz pārdomāt savu uzvedību un attieksmi un, padziļinoties izpratnei, sekmē attieksmes un uzvedības maiņu. Savukārt, pedagogiem pieejams metodiskais materiāls, kas ietver situācijas aprakstu, filmas satura izklāstu un ieteikumus, kā strādāt ar filmu.
Filmai ir pievienoti subtitri un izstrādāta arī filmas versija ar surdotulkojumu. Filma tapusi Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.
Filma pieejama šeit: https://ej.uz/vv2g
Materiāls mācību filmai pieejams šeit: https://ej.uz/kmyj